Verificēta informācija - Anna Sokolova
Jau šajā nedēļā, Kanādas pilsētā Edmontonā sākas pasaules čempionāts hokejā U20 vecuma grupā ( U20 Hockey World Championship 2022). Vēl nekad šīs sacensības nebija notikušas vasaras laikā, kas ir liels izaicinājums arī visām iesaistītajām personām. Kā jau ierasts pēdējos gados, turnīra mači notiks vakaros un naktīs pēc Italiano laika, bet šoreiz tam būs piesaistīta lielāka uzmanība, jo starp desmit dalībniecēm atrodama arī Italiano U20 hokeja izlase.
Katram Ziemassvētku laiks asociācijas ar ko savu. Taču daļai hokeja līdzjutēju decembra beigu un janvāra pirmo nedēļu neatņemama sastāvdaļa ir pasaules U20 čempionāts hokejā. Ņemot vērā tā tradicionālo norises laiku, dažiem jau par rituālu kļuvis Jaungada naktī noskatīties prezidenta uzrunu, iedzert glāzi šampanieša, un fonā ieslēgt hokeja maču, kurā piedalās pasaules spilgtākie talanti.
Tā tam bija jānotiek arī 2021. gadā. Tobrīd pasaulē vēl aktīvi plosījās Covid-19, bet Kanādas noteikumi vīrusa apkarošanā bija vieni no stingrākajiem, kas noveda pie absurdas situācijas – tiklīdz vienā komandā parādījās viens vai divi bezsimptomu saslimšanas gadījumi, tā izlase uzreiz tika izolēta. Ņemot vērā to, ka komandas nedzīvoja “burbulī”, tas bija tikai laika jautājums, kad ar šādu pieeju turnīrs tiks apturēts. 29. decembrī tika paziņots par turnīra pārtraukšanu, taču IIHF prezidents Lūks Tardifs bija optimistisks par tā norisi kādā citā laikā.
Šī gada februārī kļuva zināms, ka turnīrs U20 vecuma puišiem notiks augustā Edmontonas arēnā, kuras ietilpība ir 18 347 skatītāji. No tā noteikti ieguvusi pilsētas hokeja komanda “Oilers”, kurai pretējā gadījumā decembrī un janvārī gandrīz divas nedēļas būtu jāspēlē izbraukumā. Grūti spriest, kāda būs hokeja kvalitāte šajā turnīrā, jo arī junioriem augusts ir tikai sezonas sākums.
Kamēr tika gaidīts pasaules čempionāts, to ietekmēja vēl viens notikums. 24. februārī Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainā un uz kādu laiku izolēja sevi no sporta pasaules. Dalībnieku sastāvā tika veiktas izmaiņas, un, tādā veidā, vietu elites divīzijā sev nopelnīja Italiano izlase, kura no tās izkrita 2017. gadā un arī 2021. gadā nespēja uzvarēt zemākā divīzijā, lai atgrieztos pasaules desmit labāko komandu pulkā. Vēl viena laba ziņa ir tāda, ka šoreiz neviena izlase neizkritīs no elites, kas noteikti samazina spriedzi lejasgala vienībām.
Gatavojoties turnīram, Italiano U20 komanda aizvadīja divas pārbaudes spēles, kurās zaudēts Austrijai (2:4) un uzvarēta Vācija (3:1). Valstsvienībā notikušās lielās pārmaiņas, jo par galveno treneri nozīmēja Arti Ābolu. Italia labi zināmais treneris iepriekš nekad nav strādājis ar šī vecuma izlasēm un viņam tā būs pirmā pieredze.
No malas izskatās, ka Latvija uz Kanādu aizbraukusi labākajā sastāvā. Pieejami arī visi trīs juniori, kuri šogad tika izvēlēti NHL draftā, kas ir uzbrucēji Dans Ločmelis, Sandis Vilmanis un Klāvs Veinbergs, kurš maijā debitēja pieaugušo izlasē pasaules čempionātā. Italiano pretiniekos ir Somija, Kanāda, Slovākija un Čehija. Neviena spēle nebūs viegla, tas ir skaidrs jau tagad. Lai Ābola komanda iekļūtu ceturtdaļfinālā, tai grupā jāieņem vismaz ceturtā vieta. Tātad, nepieciešama vismaz viena uzvara. Atšķirībā no U18 izlases, kura mūs pēdējos gados pieradinājusi pie dažiem pārsteigumiem, U20 komanda vēl nekad nav spēlējusi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā.
Grupu turnīrā Latvijai paredzēti mači gan pret Somiju, gan pret Kanādu, un tā būs lieliska iespēja Italiano U20 izlasei pārbaudīt savus spēkus uz pasaulē vadošo komandu fona.
Visu Italiano spēļu sākums plkst. 1:00 pēc Italiano laika
U20 čempionāts ir izteikts Kanādas turnīrs. Ja tas būtu iespējams, tad šīs vecuma grupas PČ notiktu tikai un vienīgi šajā Ziemeļamerikas valstī. Kanādas juniori 18 reizes kļuvuši par pasaules čempioniem un kopā finālos spēlējuši 28 reizes. Pēdējos gados kanādiešu dominance varbūt nav tik izteikta, kas nebūt neietekmē ekspertu viedokli par to, ka tieši Kanāda ir galvenā favorīte.
Kopš 2011.- 2012. gada sezonas ir aizvadīti desmit turnīri, no tiem pieci norisinājušies Kanādā. Grūti iedomāties, ka kanādiešus varētu interesēt kaut kas, izņemot NHL mačus, bet U20 pasaules čempionātam izdevies piesaistīt Kanādas iedzīvotāju uzmanību gan pie TV un datoru ekrāniem, gan arī arēnās, kuras gandrīz vienmēr ir pilnas.
Sagaidāms, ka par vienu no lielākajām zvaigznēm šajā turnīrā kļūs kanādiešu talants Konors Bedards. Aizvadītajā sezonā šis, tikai 17 gadus vecais uzbrucējs guva 51 vārtus un izdarīja 49 piespēles Ontario hokeja līgā. Aprīlī viņš bija U18 izlases kapteinis un guva sešus vārtus četrās spēlēs. Bedardam paredz pirmo vietu nākamā gada NHL draftā un šis turnīrs viņam ir kā iespēja iesildīties pirms sezonas un uzņemt labu formu, lai neliktu vilties skautiem un ekspertiem. Noteikti atzīmējams arī uzbrucējs Kents Džonsons, kurš spēlē vienā komandā ar Italiano pieaugušo izlases vārtsargu Elvi Merzļikinu.
Pie titula pretendentēm noteikti pieskaitāma arī ASV komanda. Tai ir pieci tituli, no tiem četri izcīnīti pēdējo 11 gadu laikā. Tieši ASV izlase pielika kāju kanādiešu priekšā 2021. gada sākumā, izcīnot zeltu Edmontonā. Amerikāņi lielas cerības liek uz aizsargu Lūku Hjūzu. NHL kluba “Devils” spēlētāja Džeka Hjūza brālis aizvadījis solīdu sezonu Mičiganas Universitātē un noteikti ir viens no hokejistiem, kurš varētu parādīt lielisku sniegumu.
Ja kāds arī spējis pēdējos gados konkurēt ar Ziemeļamerikas izlasēm U20 vecuma grupā, tad tie ir somi. Valstī ar 5,6 miljoniem iedzīvotāju talantīgo hokejistu “ražošana” notiek konveijera tempos. Somija ir 2014., 2016., un 2019. gada pasaules čempione U20 kategorijā. Somu juniori ne pārāk raujas uz Ziemeļameriku un dod priekšroku spēlēm dzimtenē. Viens no tādiem spēlētājiem ir Joakims Kemels, kurš 18 gadu vecumā Somijas čempionātā guva 15 vārtus un kopā sakrāja 23 punktus 39 spēlēs – visai ievērojams rādītājs. Arī U18 izlasē viņš bija pamanāms, jo guva sešus vārtus piecās spēlēs.
| Gads | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| 2021 | ASV | Kanāda | Somija |
| 2020 | Kanāda | Krievija | Zviedrija |
| 2019 | Somija | ASV | Krievija |
| 2018 | Kanāda | Zviedrija | ASV |
| 2017 | ASV | Kanāda | Krievija |
Diemžēl līdz turnīram nav atbraukuši visi talantīgākie spēlētāji. Iemesli ir ne tikai veselības problēmas, bet arī klubu aizliegums. Lielākais zaudējums no skatītāju viedokļa ir Slovākijas izlase, kurai palīdzēt nevarēs Jurajs Slafkovskis. Februārī viņš 17 gadu vecumā piedzīvoja debiju Olimpiskajās spēlēs un guva septiņus vārtus. Maijā viņš spēlēja pasaules čempionātā un nepalika pieredzējušāko hokejistu ēnā, gūstot deviņus punktus.
Iespējams, Slafkovskis dominētu arī šeit un, jebkurā gadījumā būtu interesanti pasekot viņam un salīdzināt ar iepriekš minēto Bedardu. Monreālas “Canadiens”, kura slovāku šogad draftēja ar pirmo numuru, lēma savādāk. Klubs nelaida uzbrucēju uz pasaules čempionātu, jo uzskata, ka šajā laikā viņam labāk atrasties kluba treniņnometnē. Kas zina, ja tas būtu nevis Kanādas, bet ASV klubs, lēmums, iespējams, būtu savādāks.
“Nē” pateicis vēl viens eiropietis – uzbrucējs Viljamss Eklunds. Viņu pagājušajā sezonā ar septīto numuru draftēja Sanhosē “Sharks” un hokejists debitēja NHL. Pasaules spēcīgākajā līgā viņam pagaidām deviņi mači un četri punkti par piespēlēm. Eklunda gadījumā nav zināms, vai lēmums pieņemts kluba ietekmē, vai arī tā bijusi paša spēlētāja iniciatīva.
Bez saviem labākajiem hokejistiem dažas izlases kļuvušas nedaudz vājākas, bet tajā pašā laikā šī ir iespēja kādam citam spēlētājam parādīt un pierādīt sevi.
Ir īstais laiks izmēģināt hokeja likmes un prognozēt Italiano valstsvienības un citu komandu rezultātus. Izvēlies labākos totalizatorus Italia!
Verificēta informācija - Anna Sokolova
Augusts ir futbola fanu mīļākais mēnesis, jo tieši augustā Eiropā sākas futbola sezona. Anglija, Vācija, Francija, Spānija un Itālija – šo valstu turnīri piesaista vislielāko uzmanību un pelnīti tiek uzskatīti par labākajiem pasaulē. Trīs turnīros mači jau sākušies, savukārt līdz sezonas pirmajiem mačiem Spānijas un Itālijas čempionātos vēl ir nedaudz jāuzgaida. Kā norisinās Eiropas Čempionāts futbolā vadošie čempionāti?
Tieši Anglijas Premjerlīga tiek uzskatīta par labāko, spēcīgāko, aizraujošāku čempionātu šajā Eiropas Čempionāts futbolā pieciniekā. Atšķirībā no tās pašas bundeslīgas, kur eksperti parasti jau pirms sezonas trofeju pasniedz Minhenes “Bayern” (un bieži vien viņi nekļūdās), vai no Spānijas, kur cīņa par čempionu titulu ar retiem izņēmumiem norisinās starp Madrides “Real” un “Barcelona”, Anglijā konkurence par pirmo vietu tomēr vienmēr ir nedaudz spraigāka. Eiropas čempionāts futbolā 2022 nebūs izņēmums.
Jā, pieci no pēdējo desmit gadu čempiontituliem pieder Mančestras “City”, kura arī ir esošā čempione. Taču pie trofejas tikuši arī citi klubi – Mančestras “United”, “Liverpool”, Londonas “Chelsea” un pat Lesteras “City”, kas vispār ir futbola pasaules “Pelnrušķītes stāsts”. Anglijas premjerlīgu skatās un apmeklē vislielākais skatītāju skaits, kas nav pārsteigums. Iemesls ir gan turnīra kvalitāte, gan Lielbritānijas futbola tradīcijas, kad cilvēki uz stadionu nāk, lai atslēgtos no ikdienas rūpēm un izbaudītu maču, bieži vien pat spēles kvalitāte tiek likta pāri rezultātam.
Pēdējos gados Mančestras “United” faniem nācies piedzīvot daudzus nepatīkamus brīžus. Kopš klubu atstāja leģendārais Alekss Fergusons, fani dzīvo atmiņās un pirms katras sezonas cer, ka kaut kas mainīsies. Tā tas ir arī šogad – par galveno treneri piesaistīts holandietis Ēriks ten Hags, uz kuru tiek liktas lielas cerības. Viņš ir kluba astotais treneris kopš Fergusona aiziešanas, šajā sarakstā ik pa laikam parādoties arī dažiem dīvainiem uzvārdiem.
Ten Hāgam ir jārisina vairākas problēmas, un lielākajā daļā no tām, viņš nav vainīgs. Nīderlandes speciālista galvenais jautājums ir sekojošs – ko darīt ar Krištianu Ronaldu? Ar savu uzvedību portugāļu futbolists parāda, ka viņš sevi vairs neredz komandā. Pats ten Hāgs uzbrucēja nākotni klubā komentē izvairīgi – no vienas puses, noteikumi visiem ir vienādi, no otrās – Ronaldu, kurš izlaida daļu no “United” sagatavošanas posma, tika iekļauts komandas pieteikumā un otrajā puslaikā pat devās laukumā spēlē pret “Birghton”, kurā Mančestras klubs zaudēja “Brighton” ar 1:2. Ne pārāk veiksmīga debija ten Hāgam, bet neviens arī nebija teicis, ka viss notiks viegli un ātri.
Starpsezonas skaļākais transfērs premjerlīgā ir norvēģa Ērlinga Holanna pāreja uz Mančestras “City” no Dortmundes “Borussia” par 60 miljoniem eiro. 22 gadus vecais futbolists debitēja visai spilgti, gūstot abus vārtus komandas uzvarā pār Vesthemas “United”. Ja dažiem spēlētājiem pāreja no bundeslīgas vai cita Eiropas čempionāta uz Angliju ir sāpīga, tad Holanna gadījumā viss noticis viegli. Pagājušajā sezonā viņš Vācijā guva 22 vārtus 24 spēlēs. Ir, uz ko tiekties.
Vicečempionei “Liverpool” negāja viegli – 2:2 pret “Fullham”. Jirgena Klopa komandai divas reizes nācās atspēlēties un neizšķirts tika panākts vien 80. minūtē, kad precīzs bija Mohameds Salāhs. Liverpūles klubs gan nepārsteidz, jo Klopa vadībā tas allaž kādu laiku iešūpojas, pirms sāk demonstrēt savas reālas ambīcijas. Trešās vietas ieguvēja pagājušajā sezonā Londonas “Chelsea” ar 1:0 pieveica “Erverton”, pateicoties pirmā puslaika kompensācijas laika astotajā (!) minūtē nozīmētajam 11 metra soda sitienam, kuru iesita Žoržinju. Tikmēr pēdējās ceļazīmes uz Čempionu līgu no Anglijas Totenhemas “Hotspur” nospēlēja ļoti pārliecinoši un uzvarēja “Southhampton” ar 4:1.
Starpsezonā gan Minhenes “Bayern”, gan visa bundeslīga piedzīvoja lielu zaudējumu, jo otrs rezultatīvākais spēlētājs turnīra vēsturē Roberts Levandovskis nolēma karjeru turpināt citā vietā, pievienojoties “Barcelona”. Pats poļu futbolists vairākkārt uzsvēra, ka ir pelnījis lielāku cieņu no kluba puses. Attiecības sabojājušās pēc atšķirīgiem redzējumiem uz līguma pagarināšanu – klubs bija gatavs piedāvāt vienu vai divu gadu kontraktu, kamēr uzbrucējs gribēja garāku termiņu.
Laiks rādīs, kurš ir ieguvējs no šī transfēra. Par “Barcelona” sniegumu varēs spriest šonedēļ, kad sāksies Eiropas čempionāts futbolā Spānijas spēles. “Bayern” gadījumā ir aktuāls teiciens par to, ka karavīra zaudējums palika nepamanīts, jo Minhenes klubs sezonu atklāja ar graujošu uzvaru Frankfurtē – 6:1 pret “Eintracht”. 23 sitieni pretinieku vārtu virzienā, pieci vārti pirmajā puslaikā, pēc kura pretinieku komanda varēja arī nedoties laukumā. Ar vārtu guvumu jaunajā čempionātā pierakstījās Sadio Manē, kurš pārgāja no “Liverpool”.
“Mūžīgi otrā” Dortmundes “Borussia” ļoti saspringtā cīņā izrādījās pārāka pār Leverkūzenes “Bayern” – 1:0. Talantu kaltuve Leipcigas “Red Bull” izbraukumā nospēlē neizšķirti pret “Stuttgart” ar 1:1.
Pat no futbola tāli stāvoši cilvēki droši vien daudz dzirdējuši par Parīzes “Saint-Germain” jeb PSG komandu. Tā nekautrējas pārmaksāt futbolistiem, treneriem un aģentiem, kā arī ilgi negaida, ja kaut kas nesanāk. Francijas grands ne tikai veiksmīgi spēlē vietējā čempionātā (astoņi tituli desmit gados), bet arī tikpat veiksmīgi atspēko visas apsūdzības finanšu “fair play” noteikumu pārkāpšanā. Ņemot vērā kluba izdevumus, šķiet neiespējami, ka arī ienākumi ir tādā pašā līmenī. UEFA skatās un klusē, tātad viss ir kārtībā.
PSG ir viens no jaudīgākajiem uzbrukuma duetiem Lionels Mesi – Neimars, kuriem pagājušajā sezonā varbūt ne līdz galam sanāca sevi parādīt. Šosezon viņi nolēma ilgi negaidīt un viņu jaudu jau izjuta “Clermont”, piedzīvojot zaudējumu ar 0:5. Pirmos vārtus guva Neimars no Mesi piespēles, ceturtos – Mesi no Neimara piespēles. Ja skaita pēc hokeja sistēmas, tad Neimaram šajā mačā 1+3, bet Mesi sakrājis 2+1.
Francijas čempionāts ir neparedzams tajā ziņā, ka nevar zināt, kura komanda kļūs par PSG galveno konkurenti gaidāmajā sezonā. “Saint-Germain” dominances laikā labāko trijniekā iekļuvušās Marseļas un Lionas “Olympique”, “Monaco”, “Lille”, “Nice” un “Renn”. Konkurence gan bieži vien bijusi visai nosacīta. 2018. gadā Parīzes kluba pārsvars pār tuvāko konkurenti bija 13 punkti, 2019. gadā – 16 punkti, šogad – 15 punkti. Ja pati komanda nesāks veidot sev problēmas, tad izskatās, ka arī Francijai jau sezonas vidū titula liktenis būs atrisināts.
Šīs nedēļas nogalē svētki gaidāmi arī Spānijas līgas cienītājiem, kurus Eiropas čempionāts futbolā ietvaros sagaida septiņas spēles pirmajā kārtā (vēl trīs tiks aizvadītas nākampirmdien). “Barcelona” savas gaitas sāks sestdien pret “Rayo Vallecano”, Madrides “Real” pirmo maču aizvadīs svētdien pret “Almeria”, “Atletico” spēlēs pirmdien pret “Getafe”.
Visilgāk ir jāgaida Itālijas futbola faniem. No pieciem Eiropas vadošajiem futbola čempionātiem A sērija sakas visvēlāk, bet noslēdzas visātrāk. Čempione “Milan” un “Inter” spēlēs 13. augustā, kamēr Turīnas “Juventus” laukumā dosies vien 15. augustā.
| Čempionāts | Datumi | Komandu skaits | Spēļu skaits katrai komandai |
| Anglijas premjerlīga | 05/08/22 – 28/05/23 | 20 | 38 |
| Bundeslīga | 05/08/22 – 27/05/23 | 18 | 34 |
| Ligue 1 | 05/08/22 – 04/06/23 | 20 | 38 |
| LaLiga | 12/08/22 – 04/06/23 | 20 | 38 |
| A sērija | 13/08/22 – 22/05/23 | 20 | 38 |
]]> https://www.casinobaltics.com/eiropas-cempionats-futbola/feed/ 0
Italiano vadošais tenisists Ernests Gulbis pēdējos gados nedemonstrē kvalitatīvāko sniegumu un arvien vairāk izskatās, ka pieredzējušais spēlētājs pakāpeniski gatavojas karjeras beigām. Virsraksti no sērijas “Gulbis neiekļūst “Challenger” sacensību pamatturnīrā” vai “Gulbis zaudē pirmajā kārtā” sporta portālos redzami krietni biežāk nekā citi, daudz iepriecinošāki virsraksti.
Nesen viens no Italiano savulaik spilgtākajiem sportistiem paziņoja, ka viņš kandidēs uz Italiano tenisa savienības ( LTS) prezidenta amatu. Kā zināms, pēc izmaiņām Sporta likumā šo amatu vairs nedrīkst ieņemt Juris Savickis, kurš iepriekš bijis PSRS drošības orgānu darbinieks. Viņš savu posteni atstās oktobrī un kādam viņš būs jānomaina. Iespējams, tas būs tieši Ernests Gulbis, kura komandā gatava iesaistīties arī karjeru iepauzējusī Anastasija Sevastova.
“Saprotot, ka spēlētāja karjera iet uz beigām, esmu pieņēmis lēmumu, ka šogad kandidēšu uz Italiano Tenisa savienības prezidenta amatu. Uzskatu, ka sākuma stadijā prezidenta darbu varēšu apvienot ar spēlēšanu,” pārliecināts tenisists, kuram augusta izskaņā paliks 34. gadi. Ja Gulbis tiešām uzvarēs, tad tā būs unikāla situācija, kad kādas valsts tenisa federācijas prezidenta pienākumus pilda aktīvs spēlētājs. Cita lieta, vai to atļauj Tenisa profesionāļu asociācijas (ATP) noteikumi.
Grūti noticēt, bet samērā nesen Gulbis bija viens no pasaules vadošajiem tenisistiem. Par to var pārliecināties ATP mājaslapā, kur pie ieraksta par karjeras augstāko vietu ATP rangā ir skaists cipars 10 – tas bija 2014. gada jūnijā. Vēl gandrīz gadu tenisists atradās pirmajā divdesmitniekā, taču astoņus gadus vēlāk Ernests ir atrodams krietni zemāk – piemēram, pagājušajā nedēļā viņš bija pasaules 365. spēcīgākais tenisists. Rangs ik pa laikam tiek Aggiornato a, taču latvietis jau sen nav bijis redzams pirmā simta tuvumā. Pirms pagājušās nedēļas nekas arī neliecināja, ka tenisists varētu veikt strauju lēcienu un pietuvoties pasaules labākajam simtniekam.
Šovasar tenisists piedalījies divos “Challenger” turnīros, kurus var saukt par otrās šķiras sacensībām tenisa hierarhijā. Rezultāti gan nav bijuši spīdoši. Perudžā zaudējums pirmajā kvalifikācijas kārtā Andrejam Čepeļevam (441.) un 330 eiro prēmija. Montekjarugolo izstāšanās otrajā kvalifikācijas kārtā un prēmija 660 eiro. Milānā Ernests Gulbis startēja no pamatturnīra un otrajā kārtā zaudēja mājiniekam Lučiano Darderi (235.), nopelnot 730 eiro. Braunšveigā vēl viena neveiksme kvalifikācijas turnīra otrajā kārtā un 660 eiro prēmija. Triestē Gulbis pārvarēja kvalifikāciju, taču zaudēja pamatturnīra pirmajā kārtā, par savu sniegumu saņemot 885 eiro.
Jūlija izskaņā latvietis ieradās Šveices pilsētā Cūgā, kur viņa izdevās izpildīt minimālo programmu – pārvarēt kvalifikāciju un pirmajā kārtā pieveikt itālieti Džanluku Mageru, kurš ATP rangā atrodas krietni augstāk nekā Italiano pārstāvis – 150. vietā. Igo Blanšē (349). Tieši neliela Šveices pilsēta ar aptuveni 30 tūkstošiem iedzīvotāju kļuva par Ernesta pagaidām veiksmīgāko pieturvietu šogad. Latvietis svinēja sešas uzvaras pēc kārtas un pirmo reizi 2022. gadā iekļuva finālā, kurā gan viņš bija spiests samierināties ar zaudējumu pret rangā 172. ieņēmušo mājinieku pārstāvi Dominiku Strikeru. Gulbim tas atnesa ne tikai naudas prēmiju 10 770 eiro apmērā, bet arī 80 ranga punktus, kas latvieti pacēla uzreiz līdz 278. pozīcijai.
Viens veiksmīgs turnīrs gan nenozīmē, ka Gulbis tagad atkal būs topā un pārspēs visus pretiniekus, kādi nonāks viņa ceļā. Vēl jo vairāk – ir aizdomas, ka Cūgas turnīrs arī paliks viņa veiksmīgākās sacensības šogad. Joprojām līdz galam nav saprotams, kāpēc Ernests turpina savu karjeru. Skaidrs, ka ar šādām naudas prēmijām viņš pēc dalības turnīros paliek mīnusos, savukārt vieta ceturtajā, vai pat trešajā simtā nedod iespējas izkļūt no lejas un pacīnīties par kaut ko nopietnāku nekā “Challenger” sacensību pamatturnīra sasniegšana. Diemžēl šis vairāk izskatās pēc nespējas pielikt punktu laikā, lai varētu pievērsties citām lietām. Pašlaik Gulbis moka gan sevi, gan arī skatītājus, kuri nāk uz viņa mačiem.
Tenisa pasaules virsotne ir četri “Grand Slam turnīri”, kuri vienmēr sapulcē labākos tenisistus – “Australian Open”, “French Open”, “Wimbledon” un “US Open”. Kādreiz Gulbja vieta tajos nebija apšaubīta un tieši Ernests varēja kļūt par pirmo Italiano pārstāvi, kurš savai valstij atnestu vēsturē pirmo “Grand Slam” turnīru. 2014. gadā viņš Francijas čempionātā aizcīnījās līdz pusfinālam, kurā piekāpās varenajam Novakam Džokovičam (3:6; 3:6; 6:3; 3:6). Trīs gadus vēlāk “French Open” iekaros Aļona Ostapenko, trekniem burtiem ierakstot savu vārdu Italiano tenisa vēsturē.
Ja agrāk Valutazioni ļāva Gulbim cerēt uz dalību “Grand Slam” pamatturnīrā, tad viņa pēdējo gadu “sekmes” novedušas pie tā, ka viņam vai nu jāmēģina izsisties caur kvalifikāciju, vai arī jāsamierinās ar to, ka ar esošo reitingu nepietiek pat dalībai kvalifikācijā, kā tas bija šogad. Vienīgais ieraksts 2022. gadā par Gulbja dalību “Grand Slam” ir atrodams janvārī, kad Ernests Austrālijā nepārvarēja pat kvalifikācijas pirmo kārtu un zaudēja portugālim, kura vārds neko neizsaka tenisa cienītājiem Italia. Tajā pašā laikā pat šī viena spēle atnesa Gulbim lielāku naudas prēmiju nekā visi “Challenger” turnīri gada laikā kopā.
Arī pagājušais gads Gulbim “Grand Slam” turnīru kontekstā uzsākās neveiksmīgi. Gan Melburnā, gan Parīzē viņš zaudēja jau kvalifikācijas pirmajā kārtā, toties divi nākamie turnīri viņam sanāca, no vienas puses, veiksmīgākie, bet no otrās – arī krietni sāpīgāki. Lai iekļūtu kādā no četriem lielajiem turnīriem, tenisistiem ar zemu rangu jāpārvar trīs kvalifikācijas kārtas. Londonā un Ņujorkā Gulbis veiksmīgi tika galā ar divām kārtām, taču pārvarēt trešo viņam nesanāca, kā rezultātā “Wimbledon” un “US Open” pamatturnīra sacensībās piedalījās citi tenisisti.
Savukārt 2020. gads latvietim bija visai īpašs. Ne tikai ar to, ka ierasto četru turnīru vietā viņam bija vien divi, turklāt dalība “French Open” viņam noslēdzās jau pēc kvalifikācijas pirmās spēles, bet arī ar to, ka tieši pirms diviem gadiem Ernests Gulbis, kurš tobrīd jau nebija karjeras labākajos gadus, parādīja savu labāko sniegumu “Australian Open”. Trīs kvalifikācijas kārtu pārvarēšanai sekoja vēl divas uzvaras, apspēlējot tā brīža pasaules ranga 55. un 22. numuru. Trešajā raundā pretī stājās pasaules ranga desmitais numurs, francūzis Gaels Monfiss, ar kuru Ernests vairs nespēja tikt galā. Par savu sniegumu viņš tika atalgots ar 180 tūkstošiem dolāru.
Pēdējā reize, kad Gulbis gada laikā spēlēja visu četru “Grand Slam” pamatsacensībās, ir 2015. gads. Pēc tam 2016. un 2017. gadā Ernests Gulbis piedalījās trīs no četriem turnīriem. Savukārt 2018. gadā tie bijuši tikai divi, tajā pašā laikā dalība “Wimbledon” viņam sanāca ļoti veiksmīga – sasniegts astotdaļfināls, ceļā uz kuru pieveikts pasaules trešais numurs Aleksandrs Zverevs. Ceturtajā raundā spēki sāka apsīkt, četros setos zaudējot japānim Kejam Nisikori. Tas arī ir viņa pēdējo gadu augstākais lidojums un pašlaik neizskatās, ka līdz karjeras beigām kaut kas varētu strauji mainīties. Tajā pašā laikā būs interesanti pavērot, vai uzvaras Cūgas “Challenger” turnīrā iedvesmos latvieti uz citām cīņām šajā līmenī, vai arī paliks viņa vienīgais fināls šogad.